Skip Navigation LinksSākums > Informatīvie raksti > Reproduktīvā veselība > Seksuāli transmisīvās slimības

Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri. Iekaisums parasti skar dzimumceļu, mutes un urīnceļu gļotādu. Ar tām var inficēties vaginālā (dzimumloceklis tiek ievadīts sievietes makstī), orālā vai anālā seksa laikā.

Pasaulē zināmas vairāk nekā 30 dažādas seksuāli transmisīvās infekcijas. Latvijā obligātai reģistrācijai pakļautas tikai četras: sifiliss, gonokoku, hlamīdiju un anoģenitālā herpes vīrusa (HSV) infekcija.

Precīzu seksuāli transmisīvās infekcijas diagnozi var noteikt tikai ārsts, jo daudzām saslimšanām sūdzības ir līdzīgas. Pie ārsta jāgriežas visos gadījumos, kad parādās neparasti izdalījumi, nieze, apsārtums, izsitumi, sāpes vai dedzināšana. Pat tad, ja sūdzības pašas izzūd, tas nenozīmē, ka ir notikusi izārstēšanās – tik un tā ir jāgriežas pie ārsta.

Sievietes var doties pie ginekologa vai dermatovenerologa, vīrieši – pie urologa vai dermatovenerologa. Dermatovenerologs ir ārsts, kura specialitāte ir ādas un seksuāli transmisīvās infekcijas. Ja šim ārstam ir līgums ar valsti, tad saistībā ar seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanu un ārstēšanu nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Konsultācija maksās 4,27 EUR.

Ginekologa konsultācijai arī nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Vizītes cena iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar valsti, būs pacienta iemaksa 4,27 EUR apmērā.

HIV/AIDS

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un pastiprina imūnsistēmas novājināšanos. AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā. Pateicoties HIV/AIDS ārstēšanai paredzēto medikamentu efektivitātei un drošībai, HIV vairs nav nāvējoša diagnoze, ja netiek savlaicīgi uzsākta ārstēšana (antiretrovirālā terapija) un ņemti vērā ārsta norādījumi.

Izplatība

Inficēšanās ar HIV notiek, ja otra cilvēka organismā nonāk kāds no inficētās personas organisma šķidrumiem, kas satur HIV lielā koncentrācijā – asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma un maksts sekrēts) un mātes piens. Agrāk HIV infekcija Latvijā galvenokārt izplatījās injicējamo narkotiku lietotāju vidū, taču pēdējos gados strauji pieaug inficēšanās heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā ( t.i. dzimumattiecībās starp vīrieti un sievieti).

Simptomi
Apmēram 2 līdz 4 nedēļas pēc HIV iekļūšanas organismā inficēto personu novēro akūtu primāro HIV infekciju, kas norit līdzīgi gripai. Paaugstinās ķermeņa temperatūra (1-2 dienas), ir drudzis, sauss klepus un citi vīrusu infekcijām raksturīgi simptomi, kas dažu dienu laikā pāriet. Pēc tam sākas latentais periods, kas var ilgt 6-12 un pat vairāk gadus un kura laikā cilvēks jūtas un izskatās vesels. Pēc tam, pieaugot vīrusa daudzumam organismā un samazinoties organisma aizsardzības spējām, inficētajam cilvēkam sāk parādīties noteikti simptomi. Sākumā visbiežāk novēro apetītes zudumu, novājēšanu, nogurumu, darba spēju samazināšanos, drudzi, paaugstinātu temperatūru, izteiktu svīšanu naktīs, ādas izmaiņas, hronisku caureju, uzņēmību pret infekcijas slimībām, palielinātus limfmezglus u. c.

Diagnostika

Vienīgais veids, kā noskaidrot, vai cilvēkam ir HIV infekcija – ir veikt HIV testu.

Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodod jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma (maksas pakalpojums). HIV eksprestestu bezmaksas un anonīmi var veikt arī kādā no HIV profilakses punktiem.

Vairāk informācijas par HIV eksprestesta veikšanu var uzzināt Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapas informatīvajos materiālos par HIV.

Informācija par HIV profilakses punktiem Latvijā, kuros var bezmaksas veikt HIV eksprestestus, pieejama šeit.

Ārstēšana

Lai savlaicīgi varētu uzsākt bezmaksas specifisku ārstēšanu, HIV inficētajam cilvēkam ir jāvēršas SIA ”Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārā “Latvijas Infektoloģijas centrs” (Rīgā, Linezera iela 3). Savlaicīgi sākot speciālu ārstēšanas kursu, tiek nomākta vīrusa vairošanās un tiek stiprināta imūnā sistēma, aizkavējot HIV infekcijas progresēšanu un AIDS stadijas iestāšanos. Tāpēc svarīgi savlaicīgi konstatēt inficēšanos ar HIV vīrusu. HIV/AIDS ārstēšana Latvijā ir par valsts budžeta līdzekļiem.

Profilakse
Prezervatīvs ir vienīgais kontracepcijas līdzeklis, kas pasargā no inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām. Lai ierobežotu HIV infekcijas izplatīšanos injicējamo narkotiku lietotāju vidū, daudzās pasaules valstīs ieviestas narkomānijas kaitējuma mazināšanas programmas, kuru ietvaros tiek realizētas šļirču un adatu apmaiņas programmas, bezmaksas prezervatīvu izdale, bezmaksas infekcijas slimību (HIV, vīrushepatītu B,C un sifilisa) diagnostika, informācijas un konsultācijas sniegšana un narkotiku aizvietojošās programmas opiātu lietotājiem.

HIV inficētai mātei savlaicīgi uzsākot profilaktisku pretvīrusa terapiju un zīdīšanu aizstāta ar mākslīgiem piena maisījumiem, risks inficēt bērnu būtiski samazinās.

Noderīga informācija:

Gonoreja

Gonoreja ir hroniska dzimumceļu un urīnceļu gļotādu iekaisuma slimība, ko izraisa baktērijas. Inficēšanās notiek dzimumkontaktu ceļā. Inficējoties orālā vai anālā seksa laikā, iekaisums attīstīsies rīklē vai taisnajā zarnā. Ja pēc tualetes lietošanas nemazgā rokas, gonoreja var tikt ienesta acu gļotādā, kur attīstās akūts iekaisums. Ar gonoreju slimojoša māte dzemdību laikā var inficēt bērnu. Ar gonoreju var inficēties, lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus - mitrus dvieļus, sūkļus. Šādā ceļā infekciju var pārnest arī uz mazu meiteņu dzimumceļiem.

Parastās sūdzības sievietēm ir zaļgani strutaini izdalījumi no dzimumorgāniem, sāpes vēdera lejasdaļā, bieža, sāpīga urinēšana, ilgstošas, neregulāras vai sāpīgas menstruācijas.

Vīriešiem veselības traucējumi ir izteiktāki - sāpīga urinēšana un strutaini izdalījumi no urīnizvadkanāla - īpaši slimības sākumstadijā. Infekcijai izplatoties - bieža urinācija, sāpes vēdera lejas daļā un oliņās. 

Pirmās sūdzības var parādīties 3 dienu līdz 3 nedēļu laikā pēc inficēšanās, bet slimība var noritēt arī ar vāji izteiktiem simptomiem.

Slimība ir izārstējama. Neārstēta gonoreja gan vīriešiem, gan sievietēm var izraisīt neauglību un locītavu iekaisumu. Sievietēm iespējams akūts vēderplēves iekaisums un sastrutojums mazajā iegurnī.

Statistikas dati par gonoreju un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām pieejami šeit.

Vairāk informācijas par STI meklē informatīvajā materiālā "HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas".

Sifiliss

Inficēšanās ar sifilisu galvenokārt notiek dzimumkontaktu laikā. Inficēties iespējams arī no asinīm. Ar sifilisu slima sieviete var dzemdēt bērnu ar iedzimtu sifilisu.

Ar sifilisu var inficēties arī ciešā sadzīves kontaktā - skūpstoties, smēķējot vienu cigareti. Biežāk sadzīves ceļā inficē mazus bērnus, kad slimais piederīgais, kuram mutē ir sifilisa izsitumi, aplaiza karotīti vai knupīti, kuru dod bērnam.

Sākumā parādās nesāpīgas, cietas čūliņas uz ārējiem dzimumorgāniem, pēc pāris nedēļām palielinās cirkšņu limfmezgli, vēl pēc trīs nedēļām uz ādas un gļotādām parādās izsitumi - sārti plankumi, mezgliņi. Limfmezgli palielinās arī citās vietās. Pāris mēnešu laikā primārā čūliņa sadzīst un izzūd arī izsitumi. Izsitumi atkārtoti parādās pēc trīs mēnešiem, sāk izkrist mati, aizsmok balss.

Pirmās sifilisa pazīmes parasti parādās 3-6 nedēļas pēc inficēšanās.

Infekcija ir izārstējama, bet vēlākās stadijās ārstēšana ir ilgstoša. Ja ārstēšanu nesāk laicīgi, notiek neatgriezeniskas izmaiņas visos orgānos un nervu sistēmā, kam seko invaliditāte vai pat nāve.

Statistikas dati par sifilisu un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām pieejami šeit.

Vairāk informācijas par STI meklē informatīvajā materiālā "HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas".

Hlamidioze 

Hlamidioze ir baktēriju izraisīta dzimumorgānu slimība, ar ko inficējas dzimumkontakta ceļā. Pirmās sūdzības var parādīties 1-3 nedēļu laikā pēc inficēšanās, tomēr vairumā gadījumu slimība norit bez sūdzībām.

Sievietēm var būt arī ilgstošas, sāpīgas vai neregulāras menstruācijas, sāpes vēdera lejas daļā vai krustos un bezkrāsaini izdalījumi no dzimumorgāniem.

Vīriešiem var būt dedzinoša sajūta urinējot un strutaini vai gļotaini izdalījumi no urīnizvadkanāla, bet parasti nekādu sūdzību nav.

Ja inficēšanās notikusi orālā seksa rezultātā, parādās sāpes kaklā un izdalījumi aizdegunē. Anālai hlamīdiju infekcijai raksturīgs sāpīgums taisnās zarnas apvidū un gļotaini, strutaini izdalījumi no anālās atveres. Infekcijai iekļūstot acu gļotādā, attīstās konjunktivīts.

Infekcija ir grūti izārstējama. Tā ir izārstējama, ja pareizi un savlaicīgi noteikta diagnoze un ārstējas visi seksa partneri.

Vairāk informācijas par STI meklē informatīvajā materiālā "HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas".

Trihomonoze

Trihomonoze ir vienšūnas parazīta izraisīta hroniska dzimumorgānu un urīnceļu slimība, ar ko inficējas dzimumkontaktu laikā. Ar trihomonām var inficēties arī lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus - mitrus sūkļus, dvieļus u. c.

Sievietēm var būt bālgani dzelteni izdalījumi no dzimumorgāniem, nieze, dedzinoša sajūta un ārējo dzimumorgānu gļotādas pietūkums, kā arī nepatīkama sajūta dzimumakta laikā.

Vīriešiem var būt sāpes un izdalījumi no urīnizvadkanāla, kā arī sāpes vai smaguma sajūta starpenes apvidū. Taču lielākoties slimība norisinās bez simptomiem.

Infekcija ir izārstējama. Tā bieži noris vienlaicīgi ar citām seksuāli transmisīvajām slimībām. Ārstēšana nepieciešama abiem partneriem pat tad, ja vienam izmeklēšanas atradne ir negatīva un nav sūdzību. Sievietēm neizārstēta trihomonoze var kļūt par iemeslu olvadu iekaisumiem.

Vairāk informācijas par STI meklē informatīvajā materiālā "HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas".

Kandidoze

Kandidoze ir plaši izplatīta vagīnas iekaisuma forma, ko izraisa sēnīte. To iegūst dzimumceļā vai arī tā ir disbakteroze - lielā daudzumā savairojas rauga sēnītes, kuras jebkuram cilvēkam atrodas uz ādas un gļotādas. Rauga sēnītes pastiprināti vairojas novājinātā organismā, diabēta gadījumā, grūtniecības laikā vai var būt sekas plaša spektra antibiotiku lietošanai.

Slimība ir ārstējama, bet mēdz atkārtoties. Lai ārstēšana būtu sekmīga, vienlaicīgi jāārstē arī dzimumpartneris.

Vairāk informācijas par STI meklē informatīvajā materiālā "HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas".

Smailās kondilomas

Smailās kondilomas jeb dzimumorgānu kārpiņas izraisa cilvēka papillomas vīruss. Ar to parasti inficējas dzimumkontaktu ceļā. Dzemdību laikā no inficētas grūtnieces var inficēties jaundzimušais.

Simptomi

Kārpiņas izskatās kā bārkstaini izaugumi vai arī kā pacelts grumbuļains veidojums. Tās lokalizējas uz dzimumorgāniem un ap anālo atveri. Šajā apvidū ir nepatīkama nieze un dedzinoša sajūta. Kārpiņas parādās 1-6 mēnešu laikā pēc inficēšanās.

Kandilomas ir samērā vienkārši ārstējamas, tomēr kārpiņas var atjaunoties. Diemžēl atbrīvošanās no kārpiņām nenozīmē, ka iznīcināts arī tās izraisošais cilvēka papillomas vīruss, tomēr tas samazina iespēju inficēt dzimumpartneri.

Sekas

Cilvēka papillomas vīruss var izraisīt ārējo dzimumorgānu ādas un dzemdes kakla vēzi.

Anoģenitālās herpes

Anoģenitālās herpes ir ģenitāliju ādas un gļotādas infekcijas slimība, ko izraisa vīruss.

Slimības izpausme ir sāpīgi pūslīši uz ādas ap dzimumorgāniem un gļotādas uz apsārtušas ādas fona. Tie pēc dažām dienām pārplīst, bet 1-3 nedēļas vēlāk tajās pašās vietās atkārtojas. Simptomi parādās 2-30 dienu laikā pēc kontakta ar inficētu dzimumpartneri. Gan sievietēm, gan vīriešiem slimība var noritēt arī bez sūdzībām.

Slimība ir grūti izārstējama. Vēlama dzimumpartneru medicīniskā izmeklēšana un, nepieciešamības gadījumā, arī ārstēšana.

Sieviete ar neizārstētām anoģenitālajām herpēm var dzemdēt inficētu bērnu.

Noderīga informācija:

SPKC sagatavotais buklets "Seksuāli transmisīvo slimību izplatība vīriešu un sieviešu vidū Latvijā".

Informāciju sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs.