Skip Navigation LinksSākums > Informatīvie raksti > Slimības un profilakse > Stomatoloģiskās slimības

Stomatoloģiskās slimības

Mutes dobuma veselība būtiski ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Mutes dobuma un smaganu slimības, zobu zudums un slikts zobu vispārējais stāvoklis var ierobežot cilvēka spējas uzņemt un sasmalcināt barību, smaidīt, runāt, kā arī negatīvi ietekmē cilvēka labklājību.


Neveseli zobi un smaganas ir arī nozīmīgs infekcijas perēklis organismā. Riska faktori mutes dobuma slimībām ir neveselīgs uzturs, tabakas lietošana, pārmērīga alkohola lietošana un slikta mutes higiēna.

Zobakmens

Zobakmens ir cietas nogulsnes uz zobiem, kas veidojas no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, atmirušiem audiem un minerālsāļiem, kas atrodas siekalās. Sākumā aplikums uz zobiem ir mīksts, lipīgs, bezkrāsains slānis, bet, ilgstoši netīrīts, tas mineralizējas un kļūst par zobakmeni.

Pastāv virssmaganu un zemsmaganu zobakmens.

Izplatība

Zobakmens var veidoties pastiprināti, ja neregulāri tiek tīrīti zobi, ir samazināta siekalu izdale, nesabalansēts uzturs. Pastiprināti zobakmens veidojas smēķētājiem un diabēta slimniekiem. Tas, ko mēs redzam uz zobiem, ir virssmaganu zobakmens, tā ietekmē var rasties smaganu iekaisums – gingivīts, kā arī kariess. Ja zobakmens ir zem smaganām, tad cilvēks to nevar pamanīt, bet viena no galvenajām pazīmēm ir tā, ka, tīrot zobus, asiņo smaganas. Zemsmaganu zobakmens ir periodontīta attīstības cēlonis.

Ārstēšana

Zobakmeni likvidē zobu higiēnists ar ultraskaņas un dažādu mehānisku instrumentu palīdzību. Ultraskaņas metode nav piemērota sirds slimniekiem ar sirds stimulatoriem, kā arī grūtniecēm.

Jo lielāks zobakmens, jo pēc procedūras var būt nepatīkamāka sajūta – diskomforts, pastiprināts jutīgums. Šajos gadījumos būtu ieteicams mutes dobumu skalot ar mutes skalojamiem līdzekļiem.

Profilakse

Svarīgākais faktors zobakmens profilaksē ir pareizi un regulāri tīrīt zobus, uzturā lietot  svaigus augļus un dārzeņus un 2 reizes gadā apmeklēt zobu higiēnistu un zobārstu.

Kariess

Kariess – zobu cieto audu bojājums, ko izraisa baktērijas, kas vairojas ogļhidrātu dēļ, kas nonāk cilvēka mutē ar pārtiku. Pastāv vairākas kariesa stadijas: virspusējais kariess – zoba emaljas bojājums, vidējas pakāpes kariess – noārdīta zobu emalja un izveidojies caurums (kariozais dobums), dziļais kariess, kā rezultātā var rasties zobu nervu un saistaudu iekaisums (pulpīts vai periodontīts).

Bērniem līdz 18 gadiem valsts apmaksā zobu ārstēšanu, bet zobu higiēnista pakalpojumus reizi gadā, izņemot 7,11,12 gadu vecumā – tad 2 reizes gadā.

Izplatība

Kariesa veidošanās cēloņi ir pārmērīga saldumu lietošana uzturā, nepietiekams minerālvielu daudzums siekalās, nepareizs zobu sakodiens, tomēr visbiežāk kariesu izraisa slikta mutes dobuma higiēna, proti, nepareiza un neregulāra zobu tīrīšana.

Sākotnēji zobu kariesa iedarbība izraisa zoba cieto audu (emaljas un dentīna) noārdīšanos, bet vēlāk arī zoba mīksto audu bojājumus. Kariesam pārejot hroniskā stadijā, slimnieks zobu sāpes var neizjust, taču iekaisuma process turpinās.

Simptomi

Kariesa sākuma stadijā sūdzību nav. Kariesam attīstoties parādās zobu jutīgums pret skābu, saldu, sāļu, izteikti aukstu vai karstu kairinātāju. Vēlīnā stadijā ir stipras zobu sāpes, ko izraisa zobu nerva iekaisums.

Ārstēšana

Ja zobu kariesa rezultātā zoba bojājums neskar zoba pulpu (zoba nervu), var uzreiz veikt zobu plombēšanu vai protezēšanu, bet zoba nerva iekaisuma gadījumā vispirms veic zoba kanālu tīrīšanu (endodontiju) un tad zoba plombēšanu vai protezēšanu. Stipri bojātu zobu gadījumā nākas likt zobu kronīšus.

Savlaicīgi neārstējot, kariess var pāriet daudz sarežģītākās zobu slimību formās (pulpīts, periodontīts) un izraisīt zobu zaudēšanu.

Profilakse

Lai mazinātu zobu bojājumu rašanos, ieteicama regulāra zobu tīrīšana gan ar zobu birsti, gan grūti aizsniedzamās vietās ar zobu diegu un zobu higiēnista, zobārsta apmeklēšana 2 reizes gadā. Jālieto pilnvērtīgs uzturs, augļi, dārzeņi un šķidrums, un jāierobežo uzkodu skaits starp ēdienreizēm. Ieteicams zobus tīrīt ar fluorīdu saturošu zobu pastu, regulāri apmeklēt zobu higiēnistu, kas noņem zobu aplikumu, kā arī, konsultējoties ar zobārstu, lietot fluoru saturošas tabletes.

Pulpīts (zobu nervu iekaisums)

Pulpīts – kariesa izraisošo baktēriju radīts zoba mīksto audu (pulpas) iekaisums vai zobu apasiņojošo asinsvadu bojājums. Pulpīts var rasties zobu kariesa, plaisas vai traumas gadījumā. Pastāv akūts un hronisks pulpīts, kad mikroorganismi iekļūst zoba iekšienē. Neārstējot pulpītu, iekaisuma process turpinās un veidojas zobu aptverošs audu iekaisums – periodontīts (iekaisums ar zobu saistaudu noārdīšanos).

Simptomi

Akūts pulpīts – stipras lēkmjveida sāpes, kas atstaro uz blakus esošajiem zobiem, ausīm un deniņiem. Hronisks pulpīts – minimālas durstošas sāpes.

Ārstēšana

Pulpīta ārstēšana sākas ar iekaisuma likvidēšanu (sāpju novēršanu), kam seko zoba nerva izņemšana un zoba sakņu kanālu pildīšana. Šajā gadījumā kanāli tiek ķīmiski un mehāniski apstrādāti un sapildīti. Pēc tam tiek veikta plombēšana vai protezēšana. Ja neveic savlaicīgu pulpīta ārstēšanu,var veidoties periodontīts un ilgstoša procesa rezultātā zobs var tikt zaudēts.

Profilakse
Tā kā pulpīts visbiežāk ir neārstēta kariesa komplikācija, tad galvenokārt, lai mazinātu saslimšanu ar pulpītu, savlaicīgi ir jādiagnosticē un jāārstē kariess.

Gingivīts (smaganu iekaisums)

Gingivīts – hroniska smaganu slimība, kas skar tikai ap zobiem esošās smaganas.

Izplatība

Gingivīts, tāpat kā kariess, ir ļoti izplatīts gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Dažkārt jau pusaudža vecumā, hormonālo pārmaiņu laikā, smaganas ir pietūkušas un asiņo. Sievietēm grūtniecības laikā hormonu ietekmē  mēdz saasināties smaganu iekaisums – gingivīts. Gingivīts izveidojas dažu dienu laikā, ja cilvēks neievēro mutes dobuma higiēnu, proti, netīra zobus, jo zobu aplikums ir galvenais gingivīta iemesls.

Gingivīts var būt organisma sistēmas saslimšanas pazīme (piemēram, herpes vīruss, alerģija, avitaminoze, leikopēnija, cukura diabēts). Dažādu preparātu ilgstoša lietošana, piemēram, orālās kontracepcijas līdzekļu lietošana, var pastiprināt smaganu iekaisumu.

Simptomi

Pietūkušas, asiņojošas un apsārtušas smaganas.

Ārstēšana

Gingivītu ārstē, apmeklējot zobu higiēnistu, lai noņemtu sakrājušos mīksto aplikumu un zobakmeni, un ievērojot mutes dobuma higiēnu. Svarīga ir arī plombēšanas defektu, zobu starpu (kontaktpunktu) trūkumu likvidēšana.

Profilakse

Gingivīta saslimšanas riska mazināšanas nolūkos ieteicams regulāri apmeklēt zobu higiēnistu, tīrīt zobus 2 reizes dienā (no rīta un vakarā).

Periodontīts

Periodonta slimība ir zoba balstaudu iekaisums, ko rada baktērijas. Slimības ietekmē samazinās zobu  kaula masa, balstaudi un zobi sāk kustēties. Pirmā periodonta iekaisuma stadija ir smaganu iekaisums (gingivīts), kas neārstēts var pāriet periodontītā (agrākais nosaukums paradontoze).

Izplatība

Periodontīta attīstību veicina aplikums, virssmaganu un zemsmaganu zobakmens,  patogēnās baktērijas. Slimības sākumstadijā ar regulāru higiēnu var likvidēt smaganu iekaisumu. Nav iespējams atjaunot slimības skarto kaulu masu (zobu balstaudu sistēmu), bet var aizkavēt periodontīta progresēšanu, regulāri apmeklējot speciālistu –  periodontologu.

Simptomi

Sākuma stadijā – smaganu malu apsārtums, tūska un stipra asiņošana bez sāpēm. Vēlīnā stadijā – slikta elpa no mutes, zobu kustīgums.

Ārstēšana

Periodontīts, ko rada baktērijas, kā rezultātā rodas zoba balstaudu iekaisums, nav pilnībā izārstējams. Slimības kontroles nolūkā regulāri jāiet pie periodontologa, kas veic smaganu kabatu attīrīšanu no mikroorganismiem un slimajiem audiem, kā arī kontrolē un paredz slimības attīstības gaitu.

Profilakse

Slimības profilakses nolūkos regulāri jātīra zobi, jālieto fluoru saturoši preparāti un vitamīniem bagāts sabalansēts uzturs. Svarīgi ir arī 2 reizes gadā apmeklēt zobārstu, kas novērtēs mutes dobuma vispārējo stāvokli un pēc nepieciešamības pacientu nosūtīs pie higiēnista vai nopietnākos gadījumos pie periodontologa.

Informāciju sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs.